Melnā silīcija karbīda klasifikācija

Silīcija karbīds (SIC) ir izgatavots no kvarca smiltīm, naftas koksa (vai ogļu koksa) un zāģu skaidām caur augstas temperatūras kausēšanu pretestības krāsnī. Silīcija karbīds pastāv arī retos minerālos dabā, moissanīts.
Silīcija karbīdu sauc arī par oglekļa silīcija akmeni. Starp mūsdienu neoksīda augsto tehnoloģiju ugunsizturīgajām izejvielām, piemēram, C, N un B, silīcija karbīds ir visplašāk izmantotais un ekonomiskais. To var saukt par dimanta smiltīm vai ugunsizturīgas smiltis.
Silīcija karbīds ir izgatavots no kvarca smiltīm, naftas koksa (vai ogļu koksa), zāģu skaidām (sāls ir nepieciešams, ražojot zaļo silīcija karbīdu) un citas izejvielas, izmantojot augstu temperatūru, kausējot pretestības krāsni. Silīcija karbīda rūpnieciski ražots manā valstī, kas ir sadalīts melnā silīcija karbīdā un zaļā silīcija karbīdā, abi ir sešstūra kristāli ar īpašu smagumu 3.
Ieskaitot melno silīcija karbīdu un zaļo silīcija karbīdu, starp kuriem: zaļā silīcija karbīds ir izgatavots no naftas koksa un augstas kvalitātes silīcija dioksīda kā galvenās izejvielas, un sāli pievieno kā piedevu, un tas ir sakausēts augstā temperatūrā pretestības krāsnī. Tā cietība ir starp Corundum un Diamond, un tā mehāniskā izturība ir augstāka nekā Corundum. Ir divi dažādi parasti izmantoto silīcija karbīda abrazīvu kristāli. Viens no tiem ir zaļš silīcija karbīds, kas satur vairāk nekā 97% SIC un kuru galvenokārt izmanto cietā zelta saturošu instrumentu slīpēšanai. Otrs ir melns silīcija karbīds, kam ir metālisks spīdums un kurā ir vairāk nekā 95% SIC. Tas ir stiprāks par zaļo silīcija karbīdu, bet tam ir zemāka cietība. To galvenokārt izmanto, lai slīpētu čuguna un nemetāliskos materiālus.
Molekulārā formula ir sic, un tā cietība ir starp Corundum un Diamond. Tās mehāniskā izturība ir augstāka nekā Corundum. To var izmantot kā abrazīvus un dažus citus rūpniecības materiālus. Industriālais silīcija karbīds tika veiksmīgi izstrādāts 1891. gadā, un tas ir agrākais mākslīgais abrazīvs. Lai arī meteorītos un Zemes garozā ir neliels daudzums silīcija karbīda, līdz šim nav atrasts minerālu avots.
Tīrs silīcija karbīds ir bezkrāsains un caurspīdīgs kristāls. Rūpnieciskais silīcija karbīds ir gaiši dzeltens, zaļš, zils vai pat melns atkarībā no tā piemaisījumu veida un satura, un tā caurspīdīgums mainās atkarībā no tā tīrības. Silīcija karbīda kristāla struktūra ir sadalīta sešstūra vai romboedriskajā un kubiskā -Sic (ko sauc par kubisko silīcija karbīdu). -SIC ir daudz dažādu variantu, ņemot vērā dažādās oglekļa un silīcija atomu kraušanas secības tā kristāla struktūrā, un ir atklāti vairāk nekā 70 tipi. -Sic pārveidojas par -sic virs 2100 grādiem.
Silīcija karbīda rūpnieciskā metode ir to uzlabot pretestības krāsnī ar augstas kvalitātes kvarca smiltīm un naftas koksu. Rafinētie silīcija karbīda bloki ir sasmalcināti, mazgāti ar skābi bāzi, magnētiski atdalīti un pārmeklēti vai selekcionēti, lai ražotu dažādu daļiņu izmēru produktus.
Ir divas parasti izmantotas silīcija karbīda pamata šķirnes, melnā silīcija karbīda un zaļā silīcija karbīda, kas abi pieder pie -Sic. ① Melnais silīcija karbīds satur apmēram 98,5% SIC, un tā izturība ir augstāka nekā zaļā silīcija karbīda. To galvenokārt izmanto, lai apstrādātu materiālus ar zemu stiepes izturību, piemēram, stiklu, keramiku, akmeni, ugunsizturīgus materiālus, čuguna un nederīgos metālus. ② Zaļais silīcija karbīds satur vairāk nekā 99% SIC, un tam ir labas pašsakcijas īpašības. To galvenokārt izmanto, lai apstrādātu cementētu karbīdu, titāna sakausējumu un optisko stiklu, un to izmanto arī cilindru starpliku pagatavošanai un ātrgaitas tērauda instrumentu smalkai slīpēšanai. Turklāt ir kubiskā silīcija karbīds, kas ir dzeltenīgs zaļš kristāls, ko izgatavo īpašs process. Sasmalcināšanas instrumenti, ko izmanto, lai to izgatavotu, ir piemēroti superfinēšanas gultņiem, un tie var padarīt virsmas nelīdzenumu no ra32 ~ 0. 16 mikroni līdz ra 0. 0 4 ~ 0,02 mikroni vienā piegājienā.